Vietējā Grāmatu klubiņa jeb Literārās kopas darbība veidojas pašplūsmē. Vārda pilnā nozīmē - pašdarbības pasākums! Dalībnieki paši izvēlas lasāmvielu un to vēlāk pārrunā. Retas ir tās reizes, kad viesojas kāds grāmatas autors. Tāda pienāca 30. martā, kad sanāksmē tikāmies ar dzejnieci Baibu Bičoli.
Klīvlandes publika ar viņu iepazinās jau pērnā gadā Daugavas vanadžu Pavasaŗa sarīkojumā. Kopš tā laika pasulē nācis viņas jaunākais dzeju krājums “Citviet”.
To gribējām lasīt, un sazinājamies ar izdevniecību “Mansards” Rīgā. Atsaucīgā firma labprāt grāmatas mums pārdeva un teicās tūdaļ izsūtīt. Gaidījām, pacietīgi gaidījām. Pagāja varāki mēneši, bet no grāmatām ne vēsts. Pa to laiku notika divas klubiņa sanāksmes, kuŗās pārrunājām Artūra Rubeņa lugas un Ērika Kūļa stāstus. Beidzot, kad dzejniece pati sāka sūdzēties izdevniecībai, grāmatu sūtījums mums pienāca.
Varējām sākt plānot sanāksmi ar dzejnieces piedalīšanos. Kalendārs bija jāsaskaņo ar Baibas Bičoles ģimeni Kolumbusā, jo viņi gādāja transportu uz Klīvlandi. Norunājam, ka viņu atvedīs svētdien, 23. martā un aizvedīs 1. aprīlī, jo viņa vēlējās ieskatīties Klīvlandes kultūras bagātībā, sākot ar vijolnieces Margaritas Kreines un pianista Rūdolfa Ozoliņa koncertu. Sekoja Rembranta izstāde Klīvlandes Mākslas muzejā, skulptūras Modernās mākslas muzejā, Klīvlandes orķestra koncerts, mūsu un citu tautu kultūras dārzu apskate, kā arī iepazīšanās ar šejienes latviešiem.
Pēc vairāku mēnešu gaidīšanas un gatavošanās beidzot piektdien, 30. martā Klīvlandes Grāmatu klubiņš varēja sveikt Baibu Bičoli savā sanāksmē. Vispirms Ilga Rubene iepazīstināja ar viešņas darbu un dzīvi. Ārpus Latvijas izdoti četri viņas dzejoļu krājumi – “Atrita” (1966), “Ceļos”(1969), “Burot”(1976) un “Griežos” (1981). Latvijā iznākušas dzejas izlases “Atgriežos” (1991) un “Citviet” (2011). Daudzi dzejoļi publicēti kultūras žurnālā “Jaunā Gaita”, laikrakstā “Laiks”, kā arī žurnālā “Karogs” un vairākās dzejoļu antaloģijās. Mēs viņu pazīstam arī kā “Laiks” redaktori un atceramies, ka, būdama šajā amatā, viņa runāja KLB rīkotā Draudzīgā aicinājuma atcerē.
Apsēdusies mūsu pulkā kā pie savējiem, Baiba centās iesaistīt visus Grāmatu klubiņa dalībniekus dzeju lasīšanā un iztirzāšanā, no savas puses sniedzot paskaidrojumus par to radīšanu un nozīmi.
Modernā stilā rakstītie dzejoļi “nemoderniem” lasītājiem dažkārt šķita nesaprotami, bet, dzejniecei pašai tos lasot, atklājās dziļas izjūtas, spilgti novērojumi, kas vedināja uz pārdomām. Viņas bagātā valoda un īpatnais izteiksmes veids lika apstāties un iedziļināties.
Kaut viņas dzeja nav sveša latviešu lasītājiem ārzemēs un Latvijām, tā nav pētīta. Dziļāko Baibas Bičoles dzejas analīzi veikusi Inta Ezergaile. Viņa raksta: “Bičoles dzeja absolūti atsakās būt sentimentāla vai virspusīga līrika. Un tā sagaida no lasītāja tādu pašu bezkompromisa atvērtību un atdošanos, tādu pašu drosmi, kādu tajā ieguldījusi dzejniece. Bičoles dzeja ir kustība, process, reizēm no gadalaika uz gadalaiku, rezēm no debesīm uz zemi, arī uz pazemi vai elli. Tā ir ekstrēma, tāda, kas uzdrīkstas, bieži pilna sirreāliskiem brīžiem, ar kosmisku diapozonu, apokaliptiskiem notikumiem.”
Ceru, dzejniece mums piedos, ka dažkārt mums pietrūka dūša un atvērtība, kāda nepieciešama viņas dzejas pilnīgai baudīšanai. Tomēr tas mums bija piedzīvojums, kas pavēra durvis uz viņas jūtu pasauli.
Šī Grāmatu klubiņa sanāksme bija svarīga arī tāpēc, ka pirmo reizi varējām apskatīt tikko iznākušo grāmatu par literārām kopām ASV. Tās sastādītāja Biruta Abula apkopojusi materiālus par grāmatu lasītāju grupām, kas, tā pat kā mūsēja, izveidojušās visur, kur vien dzīvo latvieši. Grāmatu var pieprasīt no autores (abulsb@chartermi.net), cena $15.
Maija Grendze
